liedēt2
liedēt [liẽdêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Kausēt kopā (parasti metālus).
PiemēriKalu, kalu, liedēju, Karsēju ēzē, Atkal ņemos kalēja Veseri vēzēt.
1.1.pārn. Vienot, saistīt (cilvēkus).
PiemēriKihnu salas mežonīgais kapteinis.. liedē šos vieglprātīgos, dažkārt savtīgos ļaudis kolektīvā, veido par cilvēkiem, jo «jūrā ir vajadzīgi vīri».
Avoti: 4. sējums