liekēdis
liekēdis -ža, v.
liekēde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
Piemēri«Ja tikai saimniece man dotu kādu darbu, ko spētu strādāt. Par liekēdi negribu būt.»
- «Ja tikai saimniece man dotu kādu darbu, ko spētu strādāt. Par liekēdi negribu būt.»
- sal. Viņa pati sāka to sajust, ka visi uz viņu skatās kā uz neprašu, kā uz liekēdi, kā uz nederīgu cilvēku..
1.1.Parazitējošs dzīvnieks vai augs.
PiemēriIzšķir saprofītu jeb trūdēžu baktērijas un parazītu jeb liekēžu baktērijas.
- Izšķir saprofītu jeb trūdēžu baktērijas un parazītu jeb liekēžu baktērijas.
Avoti: 4. sējums