lāgs1
lāgs -a, v.
1.parasti savienojumā ar «pa»; sar. Reize.
PiemēriTie [koferi] bija tik smagi, ka uz ormaņa ratiem vajadzēja nest pa diviem lāgiem.
- Tie [koferi] bija tik smagi, ka uz ormaņa ratiem vajadzēja nest pa diviem lāgiem.
- ..Smiļģis vērīgi saskatīja Andreja Upīša dramaturģijas patieso vērtību, pievērsās tai vairākiem lāgiem, un gandrīz katra šāda sastapšanās kļuva par iezīmīgu parādību.
- Karavīrs dzēra nesteigdamies, lāgu lāgiem kannu no mutes atņemdams un it kā atpūzdamies.
- Pa otram lāgam kaut kur tālumā.. nodziedāja gailis.
- Vecais Pavārs tomēr pēc tam apprecējies vēl pa trešam lāgam.
- «..bez visa vecuma es jau pašlaik arī slims: gripa pa otru lāgu..»
Stabili vārdu savienojumiLāgu lāgiem.
- Lāgu lāgiem — Reizēm. Vairākas reizes.
- Pa otram (arī trešam utt.) lāgam, retāk pa otru (arī trešo utt.) lāgu — Otro (trešo utt.) reizi.
1.1.divsk. nom. vai akuz.: lāgi
PiemēriZiedoja pa vairāki lāgi, cik nu katrs varēja.. Ar šo naudiņu tad nu bija jāatver pirmā jūrasskola Ainažos.
- Ziedoja pa vairāki lāgi, cik nu katrs varēja.. Ar šo naudiņu tad nu bija jāatver pirmā jūrasskola Ainažos.
- Viendien ostā sastapis jaunu motoristu, uzzinājis, ka tas jau četri lāgi kursējis pa okeānu, nopriecājos, ka nu uzķerta īstā viela stāstījumam.
- ..biedri šo [astoņdesmitgadīgu] pavelkot uz zoba: laikam taisoties dzīvot pa otri lāgi, jo šis otrreiz apsievojies..
Stabili vārdu savienojumiPa otri lāgi.
- Pa otri lāgi — Otro reizi.
2.novec. Krietnums. Derīgums, labums.
PiemēriEjot viņa sāka kalponei stāstīt un sirdīties par bērēm, ka tur nekāda lāga neesot.
- Ejot viņa sāka kalponei stāstīt un sirdīties par bērēm, ka tur nekāda lāga neesot.
- Nava [nav] lāgs, nava lāgs No tiem ciema puisīšiem..
Stabili vārdu savienojumiNeiet nekādā lāgā.
- Neiet nekādā lāgā — sar. Saka, ja neklājas, neveicas tā, kā ir vēlams, vajadzīgs. Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
Avoti: 4. sējums