lāsot1
lāsot parasti 3. pers., lāso, pag. lāsoja
lāsēt [1] parasti 3. pers., lās, retāk lāsē, pag. lāsēja; intrans.
1.Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu). Pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
PiemēriMelanholiski skanēja lietus renes kā iesists stikla trauks, no kura kaut kur sāpīgi sūcās un smagi lāsoja dārgs dzēriens, - lāse pēc lāses - lēni un nemitīgi.
- Melanholiski skanēja lietus renes kā iesists stikla trauks, no kura kaut kur sāpīgi sūcās un smagi lāsoja dārgs dzēriens, - lāse pēc lāses - lēni un nemitīgi.
- ..pāri vaigiem kā asaras lāso kūstošais sniegs.
- No stiebriem rasa lās..
1.1.Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
Piemēri..No pieres tam sīksīki sviedri lāso..
- ..No pieres tam sīksīki sviedri lāso..
- ..no ievainota priedes stumbra laso dzeltenie, staipīgie sveķi..
- No ziediem sula pil un lās.
- pārn. Iet dienas tukšas vilkdamās, Drīz austra, drīz dziesna tās krāso... Bez spēka tās, bez sajēgas tās, Kā asins iz [no] brūces tās lāso...
1.2.Līņāt, smidzināt.
PiemēriNo zemajiem padebešiem lās «Rudens lietus».
- No zemajiem padebešiem lās «Rudens lietus».
- Lēns lietus las un nopil lapu plaukstās..
- Dažreiz ielās ir viegla migla un vēsums. Debesis ir apmākušās un smalki lāso.
1.3.pareti Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
PiemēriSaulainās pēcpusdienās lāsēja jumti.
- Saulainās pēcpusdienās lāsēja jumti.
- Sniegs ātri nokusa, vecie niedru jumti lāsoja saulē..
Avoti: 4. sējums