lāsot1
lāsot parasti 3. pers., lāso, pag. lāsoja
lāsēt [1] parasti 3. pers., lās, retāk lāsē, pag. lāsēja; intrans.
1.Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu). Pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
PiemēriMelanholiski skanēja lietus renes kā iesists stikla trauks, no kura kaut kur sāpīgi sūcās un smagi lāsoja dārgs dzēriens, - lāse pēc lāses - lēni un nemitīgi.
1.1.Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
Piemēri..No pieres tam sīksīki sviedri lāso..
1.2.Līņāt, smidzināt.
PiemēriNo zemajiem padebešiem lās «Rudens lietus».
1.3.pareti Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
PiemēriSaulainās pēcpusdienās lāsēja jumti.
Avoti: 4. sējums