Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mūķēt
mūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Slēgt (ko) ar mūķi.
PiemēriMūķēt durvis.
Avoti: 5. sējums