Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mironis
mironis -ņa, v.
Miruša cilvēka ķermenis. Līķis.
PiemēriViņš nometās mudīgi pie slīkoņa zemē. Tas bija auksts un stīvs - kā jau mironis.
  • Viņš nometās mudīgi pie slīkoņa zemē. Tas bija auksts un stīvs - kā jau mironis.
  • Mācīt muļķi - tas tikpat kā mēģināt atdzīvināt mironi.
Stabili vārdu savienojumiDzīvs mironis. Uzcelt no miroņiem.
  • Dzīvs mironis sar.1. Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.2. Saka par garīgi inertu cilvēku.
  • Uzcelt no miroņiem idioma Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
  • Uzmodināt no miroņiem idioma Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
Avoti: 5. sējums