mironis
mironis -ņa, v.
Miruša cilvēka ķermenis. Līķis.
PiemēriViņš nometās mudīgi pie slīkoņa zemē. Tas bija auksts un stīvs - kā jau mironis.
- Viņš nometās mudīgi pie slīkoņa zemē. Tas bija auksts un stīvs - kā jau mironis.
- Mācīt muļķi - tas tikpat kā mēģināt atdzīvināt mironi.
Stabili vārdu savienojumiDzīvs mironis. Uzcelt no miroņiem.
- Dzīvs mironis sar. — 1. Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.2. Saka par garīgi inertu cilvēku.
- Uzcelt no miroņiem idioma — Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- Uzmodināt no miroņiem idioma — Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
Avoti: 5. sējums