Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mironis
mironis -ņa, v.
Miruša cilvēka ķermenis. Līķis.
PiemēriViņš nometās mudīgi pie slīkoņa zemē. Tas bija auksts un stīvs - kā jau mironis.
Stabili vārdu savienojumiDzīvs mironis. Uzcelt no miroņiem.
Avoti: 5. sējums