Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mudrs
mudrs -ais; s. -a, -ā; apv.
mudri apst.
Mundrs.
PiemēriViņa vairs negāja pamazītēm, lēnītēm.., bet bij mudra kā stirna un naska kā bitīte.
  • Viņa vairs negāja pamazītēm, lēnītēm.., bet bij mudra kā stirna un naska kā bitīte.
  • Tā braucam. Autobuss mūs nes, Līdz esam klāt pie Palsmanes, Kur čakli, mudri ļaudis dzīvo..
  • ..trejdeviņas naktis [lācis] stāsta ozolam, cik vāverītei veikls solis, kāda mudra valodai un skanīgi smiekli.
Avoti: 5. sējums