Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mundieris
mundieris -ra, v.; novec.
Formas tērps.
PiemēriVienā čemodānā viņi atrada dažādus mundierus: Krievijas cara gvardes virsnieka mundieri, Latvijas kara flotes komandkapteiņa tērpu, aizsargu komandiera frenci..
  • Vienā čemodānā viņi atrada dažādus mundierus: Krievijas cara gvardes virsnieka mundieri, Latvijas kara flotes komandkapteiņa tērpu, aizsargu komandiera frenci..
  • Arī brāļi uzvilka no melnas lauku vadmalas šūdinātos jaunos skolnieku formas mundierus ar mirdzošajām, rūpīgi iešūtajām sniegbaltajām apkaklītēm.
  • Jaunais Teteris tiem priekšgalā, revolveri vicinādams, neaizpogātā mundierī.
  • pārn. Šis pelēcīgais apdilušais mākslinieciskās uniformas mundieris [šablons].. žņaudz un nomaitā katru radošās domas dzirkstījumu..
  • pārn. Krūze saplīsa, rūgušpiens izlija, sasmērējot visu runča mundieri..
  • ..[sanatorijas] ļaudis centās nosargāt savas iestādes tā saucamo mundiera godu, dodot iespēju aiz tā aizslēpties arī vainīgajam...
Stabili vārdu savienojumiMundiera gods.
  • Mundiera gods Kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
Avoti: 5. sējums