Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mundierots
mundierots -ais; s. -a, -ā; novec.
Tāds, kas ir tērpies mundierī.
Piemēri..uz komjauniešu kapiem tika nosūtīti daži policisti. Nakts bija ļoti auksta. Mundierotie vīri sala..
Avoti: 5. sējums