murmuļot
murmuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans.; sar. Murmināt.
Piemēri«Nu, tas ir labi, tas ir labi,» Zelmenis murmuļoja, «vēstules vajag brūtgāniem rakstīt.»
1.1.intrans.
PiemēriBet, arī viens atstāts, Lapiņš murmuļo - gan jau ar pārtraukumiem.
2.parasti 3. pers.; intrans. Burbuļot.
PiemēriŪlule [upe] rāmi griež pavasara smagos ūdeņus atvarā, murmuļo zem ievu saknēm..
Avoti: 5. sējums