mīlība
mīlība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mīlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš skatās uz Baibu ar tik labvēlīgi piedodošu mīlību kā māte uz savu trīsgadīgo bērnu.
2.novec. Mīlestība1.
Piemēri«..Lapas Mārtiņš zina, kas tautai šais laikos vajadzīgs. Pacilāts prāts tēvijas mīlestībai un saldas mīlības jušanas.»
Avoti: 5. sējums