Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīnukuģis
mīnukuģis -a, v.; mtl.
Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
PiemēriEskadras mīnukuģis.
Avoti: 5. sējums