nebēdīgs
nebēdīgs -ais; s. -a, -ā
nebēdīgi apst.
1.Tāds, kam nav rūpju, raižu. Jautrs, bezrūpīgs.
PiemēriReiz zēns es biju Nebēdīgs un traks, Ar matu šķipsnu, Vienmēr spītā slietu..
- Reiz zēns es biju Nebēdīgs un traks, Ar matu šķipsnu, Vienmēr spītā slietu..
- Kur negaiss, tur latviešu strēlnieki - Nebēdīgie zēni..
- ..viņa pati bija ar vasaras samtaino brūnumu sejā.. un nebēdīga kā dienvidu vējš, kas skraidīja starp namiem..
- pārn. Svaigs, nebēdīgs vējiņš skrēja pāri laukumam, viegli pieskardamies retajiem krūmiem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..no upes skan nebēdīgas jauniešu balsis.
- ..no upes skan nebēdīgas jauniešu balsis.
- ..viņai patika Martas jautrais, nebēdīgais gars..
- ..visa atauga līgojās no viņa nebēdīgās dziesmas.
1.2.Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
Piemēri..abesīniešu gani.. bija novērojuši, ka viņu kazas parasti kļuva jautras un nebēdīgas, kad tās mielojās ar kafijas koka lapām un pupiņām.
- ..abesīniešu gani.. bija novērojuši, ka viņu kazas parasti kļuva jautras un nebēdīgas, kad tās mielojās ar kafijas koka lapām un pupiņām.
Avoti: 5. sējums