neiztrūkstošs
neiztrūkstošs -ais; s. -a, -ā
neiztrūkstoši apst.; sar.
1.Nol. divd. → iztrūkt.
2.Tāds, kas noteikti, obligāti ir (piemēram, kur klāt).
PiemēriPlati sejas kauli, šauras ieslīpas acis [nepālietim] un īpatnējs ģērbs, kura neiztrūkstoša sastāvdaļa ir gari, mājās austi.. apmetņi.
Avoti: 5. sējums