Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nepacietīgums
-a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepacietīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBērna nepacietīgums.
2.Vispārināta īpašība → nepacietīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarbabiedru nepacietīgums.
3.pareti Vispārināta īpašība → nepacietīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSlimnieka nepacietīgums.
Avoti: