nerimtība
nerimtība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nerimtīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKustības nerimtība.
- Kustības nerimtība.
- Jūras šalkoņas nerimtība.
- Apzinoties dabas procesu nerimtību un mūžīgumu, mēs justu izbailes to priekšā..
2.Vispārināta īpašība → nerimtīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeklētāja gara nerimtība.
- Meklētāja gara nerimtība.
- Vai tas nav kauns - daži tautieši nevaldāma nerimtibā aizgājuši tik tālu, ka bija jāiejaucas valdīšanai un šo musinātāju [jaunlatviešu] avīze jāslēdz..
Avoti: 5. sējums