Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nerunība
nerunība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nerunīgums.
PiemēriEs raudzījos uz Hermanīti.. un godbijīgi klusēju... Par laimi Hermanītis manu nerunību neņēma ļaunā..
Avoti: 5. sējums