nesātis
nesātis -ša, v.
nesāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
PiemēriViens ceļa malā ēd kā nesātis.
2.Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
PiemēriViņa nevienam nekāro neko atņemt, viņa nav nedz alkata, nedz nesāte, viņa tikai negrib nekā atdot.
Avoti: 5. sējums