neveiklums
neveiklums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neveikls1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neveiklība (1).
PiemēriStrādnieka neveiklums.
2.Vispārināta īpašība → neveikls2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neveiklība (2).
PiemēriRokraksta neveiklums.
3.Vispārināta īpašība → neveikls3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neveiklība (3).
PiemēriMielasta telpā iestājās neērts klusums. Bet tikai uz brīdi... tad atskan dziesma, un mielasta dalībnieki neveiklumam ir pāri.
Avoti: 5. sējums