noblāzmot
noblāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
PiemēriGrāviens sekoja grāvienam, spoža gaisma nomainīja tumsu, tad atkal satumsa, lai pēc brīža debesis no jauna noblāzmotu krāsainās Ugunīs.
Avoti: 5. sējums