noblēt
noblēt parasti 3. pers., -blēj, pag. -blēja; intrans.
Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
PiemēriAita noblēja.
- Aita noblēja.
- pārn. Tagad [deklamētais bērnu dzejolis] skanēja drošāk, īpaši tie jēriņi noblēja, kā pavasara ganībās izsprukuši.
Avoti: 5. sējums