nokautrēties
nokautrēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos
Pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu.
PiemēriViņa nodur acis grīdā un tā kā nokautrējusies apklust.
- Viņa nodur acis grīdā un tā kā nokautrējusies apklust.
- «Pirmo reizi mūžā redzu tik...» - es gribēju sacīt skaistu, bet nokautrējos un teicu: «Tik varonīgu sievieti.»
- ..durvīs.. parādās divas pirmsskolas vecuma meitenītes, nokautrējas, parādās atkal..
Avoti: 5. sējums