nolocīties
nolocīties -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos; refl.
1.Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
Piemēri..spējā rāvienā aizķerti, nolocījās ceriņu krūma zari.
- ..spējā rāvienā aizķerti, nolocījās ceriņu krūma zari.
- Tumšie mati.. nolocījās pār pleciem.
- Ceļi neviļus nolocījās.
1.1.Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
PiemēriGarā garā vagonu rinda kā zalktis nolocījās pa sliedēm un apstājās.
- Garā garā vagonu rinda kā zalktis nolocījās pa sliedēm un apstājās.
2.parasti 3. pers. Refl. → nolocīt1. Tikt nolocītam.
PiemēriCepurei malas nolocījušās uz leju.
- Cepurei malas nolocījušās uz leju.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
PiemēriNolocīt visu dienu kartupeļu laukā.
- Nolocīt visu dienu kartupeļu laukā.
- Puiši, pa rudziem nolocījušies, meklēja tikai vietu, kur atkrist.
- Nolocīties.. ar ogu lasīšanu.
4.sar. Noslaistīties.
Piemēri..neviens darbs patēvu sevišķi nesaistīja, viņam labāk patika šā tā paknosīties un nolocīties, paklaiņot pie kaimiņiem, iegriezties krogā.
- ..neviens darbs patēvu sevišķi nesaistīja, viņam labāk patika šā tā paknosīties un nolocīties, paklaiņot pie kaimiņiem, iegriezties krogā.
- Saimniece ar meitām šā tā nolocījās.
Avoti: 5. sējums