nomaļus
nomaļus apst.
1.Nomaļā vietā.
PiemēriMūsu mājas atradās nomaļus no ceļiem, mežu ielokā..
- Mūsu mājas atradās nomaļus no ceļiem, mežu ielokā..
- ..kolhozs nomaļus no visiem ceļiem, kurus klāj asfalts, tā ka tajā iespējams nokļūt tikai divas reizes dienā ar autobusu no.. attālās dzelzceļa stacijas.
- ..saimnieka kūtis atradās vairāk vai mazāk sētas centrā, bet laukstrādnieku lopu mītnes un klētis - kaut kur nomaļus.
2.Samērā tālu nost (no kā).
PiemēriVitālijs tūdaļ devās pie Ingas, kas kopā ar Lailu bija atgājušas no pārējiem mazliet nomaļus.
- Vitālijs tūdaļ devās pie Ingas, kas kopā ar Lailu bija atgājušas no pārējiem mazliet nomaļus.
- Viņš sagura un sanīka, lasot un rakstot Kalāču ābolu klētiņā, kur no mājiniekiem un saimes ļaudīm nomaļus viņš vientulībā uzturējās ik vasaru.
- ..Alvils pievērsās Salumam, kas visu laiku stāvēja mazliet nomaļus, atspiedies pret savu galdu.
- ..nezāļu sēklas galviņas, pārcirstās rogas, kurās ieķērusies vēl daži graudi [vētījot rudzus], vējam jāpadzen drusku nomaļus.
2.1.pārn. Neiesaistoties, nepiedaloties (darbībā, pasākumā).
PiemēriLielākā amatā iet Jorens atteicās, nebija pierunājams. Bet veidot jauno dzīvi - nē, no tās nomaļus palikt Jorens nespēja.
- Lielākā amatā iet Jorens atteicās, nebija pierunājams. Bet veidot jauno dzīvi - nē, no tās nomaļus palikt Jorens nespēja.
Avoti: 5. sējums