nopērties
nopērties -peros, -peries, -peras, pag. -pēros; refl.
1.Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
PiemēriVecā mēneša pirmajā piektdienā izkurini pirti labi karstu - lai noperas un kāpostu skābumā noskalojas.
- Vecā mēneša pirmajā piektdienā izkurini pirti labi karstu - lai noperas un kāpostu skābumā noskalojas.
- ..visi bija pirtī nomazgājušies un nopērušies..
- Kas man ko labāku vēl dotu Par pirti lauku mājās, Kur nopērties var tā, kā klājas, Ar mīkstu bērza slotu!
2.sar. Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
PiemēriSkriešus viņš [zēns] devās uz istabu atpakaļ, nopērās ar sniegu līdz ausīm..
- Skriešus viņš [zēns] devās uz istabu atpakaļ, nopērās ar sniegu līdz ausīm..
- Bērni ar ūdeni un smiltīm bij nopērušies kā zvirbulēni.
3.sar. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
PiemēriSīmanis: Vai tu zini, Mārtiņ, es tā skatos, ka tu tepat jau visu pavasari pa savu pleķi [zemes gabalu] vien noperies.
- Sīmanis: Vai tu zini, Mārtiņ, es tā skatos, ka tu tepat jau visu pavasari pa savu pleķi [zemes gabalu] vien noperies.
- ..tā [automašīna] pamatīgi iegrima atlaidenajā sniegā, braucēji ar rakšanu un balstu likšanu nopērās vairākas stundas.
Avoti: 5. sējums