norepēt
norepēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
PiemēriViņš.. sniedza savu lieso, norepējušo roku.
- Viņš.. sniedza savu lieso, norepējušo roku.
- Pirksti melni norepējuši.., jo viņš pastāvīgi bikstīja pagaļu galus krāsniņā apdedzinādamies un nosmulēdamies..
- Es paskatos uz viņa kājām. Tās ir kailas, putekļainas un norepējušas tā, it kā visu mūžu nebūtu redzējušas apavus.
1.1.Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
PiemēriMūsu ozoli norepējuši..
- Mūsu ozoli norepējuši..
1.2.Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
PiemēriViņš tur gulēja aiz ciema pakalnamala, šis pelēkais akmens. Liels kā siena tupesis, nosūnojis, norepējis.
- Viņš tur gulēja aiz ciema pakalnamala, šis pelēkais akmens. Liels kā siena tupesis, nosūnojis, norepējis.
Avoti: 5. sējums