norībēt
norībēt parasti 3. pers., -rīb, pag. -rībēja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
PiemēriDurvis norīb.
2.Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Piemēri..ore norībēja pa Rijnieku kalniņu lejā..
Avoti: 5. sējums