norūsēt
norūsēt parasti 3. pers., -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja (retāk -rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Pārklāties ar rūsu.
Piemēri..sāļajā jūras ūdenī [kuģis] norūsējis gluži brūns.
1.1.pārn. Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
PiemēriTo nakti līdz pat gaismai atspīdēja pirtiņā caur norūsējušām rūtiņām mazā skārda lampiņa.
Avoti: 5. sējums