nosprādzēt
nosprādzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
PiemēriNosprādzēt jostu.
- Nosprādzēt jostu.
- Cik reižu nakts dežūrās [dzelzceļa apgaitnieks] ir nokritis līnijas malā kā maiss, tikko spēdams pabīdīt piederumu somu pagalvī, lai negaidīta kontrole to no pleca nemanīti nenosprādzē.
2.Sprādzējot (ko), apņemt (ar to), parasti cieši.
PiemēriNosprādzēt vēderu ar siksnu.
- Nosprādzēt vēderu ar siksnu.
Avoti: 5. sējums