noķepēt
noķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu). Noķept.
PiemēriGalds pavisam noķepējis - ilgi nav tīrīts.
- Galds pavisam noķepējis - ilgi nav tīrīts.
- Ceļa pusē [dzirnavām].. patvērusies viena vienīga miltiem noķepējusi rūts..
Avoti: 5. sējums