Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noķēpāties
noķēpāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
1.Notraipīties.
Piemēri..[zēni] bija tā noķēpājušies ar oglēm un pelniem, ka pēc vaiga tos neviens vairs nepazītu.
  • ..[zēni] bija tā noķēpājušies ar oglēm un pelniem, ka pēc vaiga tos neviens vairs nepazītu.
  • ..krāmējoties ar kaļķiem un krītu,.. noķēpājies no galvas līdz kājām..
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
PiemēriNoķēpāties ar ogu tīrīšanu visu vakaru.
  • Noķēpāties ar ogu tīrīšanu visu vakaru.
  • Veselu stundu noķēpājos, bet nekā nepadarīju.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
Avoti: 5. sējums