pļāpīgums
pļāpīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pļāpība.
PiemēriDaudziem mūsu [telefona] abonentiem diemžēl piemīt pļāpīgums.
- Daudziem mūsu [telefona] abonentiem diemžēl piemīt pļāpīgums.
Avoti: 6-2. sējums