Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pūkots
pūkots -ais; s. -a, -ā
pūkoti apst.
1.Pūkains1.
PiemēriPūkots lakats.
  • Pūkots lakats.
  • Pūkota šalle.
  • Drūma rīta gaisma zibsnīja cauri pūkotam sniega aizklājam.
  • pārn. Ēveļmašīna rūc kā kuļmašīna, un asie naži griezdamies putina gaisā plānas, mīkstas pūkotas skaidu pārslas.
2.Pūkains2.
PiemēriKastaņi bij pašos ziedos, Vējš visos zaru galos šūpoja baltas, zeltaini pūkotas piramīdītes.
  • Kastaņi bij pašos ziedos, Vējš visos zaru galos šūpoja baltas, zeltaini pūkotas piramīdītes.
3.Pūkains3.
PiemēriPūkots cālis.
  • Pūkots cālis.
4.Pūkains4.
PiemēriPūkota virslūpa.
  • Pūkota virslūpa.
Avoti: 6-2. sējums