Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pūte3
pūte -es, dsk. ģen. pūšu, s.; apv.
Mākonis.
PiemēriNakti lietus labi noskalojis ceļu. Arī tagad vēl tikko pārgājusi lietus pūte smidzina sīku nokrišņu rasu.
Avoti: 6-2. sējums