Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paltraks
paltraks -a, v.; sar.
1.Garš, plats virssvārks.
PiemēriPie slimnīcas kapličas piebrauca apbedīšanas biroja līķrati ar četriem nesējiem garos, melnos paltrakos.
  • Pie slimnīcas kapličas piebrauca apbedīšanas biroja līķrati ar četriem nesējiem garos, melnos paltrakos.
  • Tālis tad bija iztēlojies vecmāmiņu par nez kādu pasaku bagātnieci zelta tērpā, apmēram tādā kā popa paltrakā.
  • Eņģelis kā jau eņģelis. Basām kājām, uz muguras spārni, pats tērpies garā, baltā paltrakā.
  • pārn. Saule ceļas augstāk, koki satin ēnu paltrakus un noslēpj tos zaru padusēs līdz vakaram.
1.1.niev. Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
PiemēriPīdamies garajā naktskreklā, es izkāpu no gultas. Rūdolfs.. gulēja pidžamā, es gaidīju, ka viņš ies pirmais, viņam taču nekādi paltraki nepinās pa kājām..
  • Pīdamies garajā naktskreklā, es izkāpu no gultas. Rūdolfs.. gulēja pidžamā, es gaidīju, ka viņš ies pirmais, viņam taču nekādi paltraki nepinās pa kājām..
Avoti: 6-1. sējums