piedēvējams
piedēvējams -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → piedēvēt. Īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
PiemēriDaudz monologu ir M. Ķempes «Mīlestībā». Bet M. Ķempe tieši ar šo dzejas izlasi palīdzēja latviešu literārajā dzīvē attīrīt vārdu «es» no aizspriedumiem, no subjektīvisma piedāvājumiem..
Avoti: 6-2. sējums