piegāzt
piegāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu; trans.
1.Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiegāzt akmeni pie sienas.
2.Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) — parasti par kokiem.
PiemēriLiela māja meža nomalē. Visapkārt biezi, vētrā kritušiem kokiem piegāzti sili.
2.1.Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
PiemēriBet Lubausis, ne gaidījis, ne pierakstījies, pirmais saņēma divas kravas automašīnas un piegāza pilnu sētsvidu ar skanīgiem bērzu klučiem.
2.2.Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
Piemēri«Piegāzām apcirkņus līdz griestiem. Trīs gadus varam dzīvot ar pašu maizi.»
3.Spēcīgi līstot, sniegot, arī šļācot ūdeni, piepildīt (ko).
PiemēriDienu iepriekš strauji nolijušais lietus ir piegāzīs visas lejas un grāvjus ar ūdeni.
3.1.Strauji, arī nevērīgi lejot, piepildīt (piemēram, trauku).
PiemēriPiegāzt pilnu krūzi ar alu.
4.Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
PiemēriPiegāzt mucā vēl vienu spaini ūdens.
Avoti: 6-2. sējums