Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piejaucēt
piejaucēt -jaucēju, -jaucē, -jaucē, pag. -jaucēju; trans.
Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
PiemēriBērnībā vairākkārt biju mēģinājis piejaucēt no būrīša izkritušus strazdulēnus, taču manas pūles bija nesekmīgas: lai kā centos, viņi neparko negribēja rīt tārpus, kurus mēģināju iespiest knābī.
Avoti: 6-2. sējums