Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piejūgt
piejūgt -jūdzu, -jūdz, -jūdz, pag. -jūdzu; trans.
1.Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
PiemēriLielais zobrats augšā iestiprināts sevišķā, šai vajadzībai iekaltā sijā, apakšā dīstelei piejūgts Galiņa pelēcis..
  • Lielais zobrats augšā iestiprināts sevišķā, šai vajadzībai iekaltā sijā, apakšā dīstelei piejūgts Galiņa pelēcis..
1.1.Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
PiemēriViņš nocirta dažus bērziņus [siena vešanai], iesēja resgaļus virvē un piejūdza ērzelim..
  • Viņš nocirta dažus bērziņus [siena vešanai], iesēja resgaļus virvē un piejūdza ērzelim..
2.Piesaistīt (pie spēkratiem).
PiemēriPiejūgt traktoram arklu.
  • Piejūgt traktoram arklu.
2.1.Piesaistīt (spēkratus pie kā pārvietojama, transportējama).
PiemēriPiejūguši mājai traktoru priekšā un vilkuši uz nodomāto centru.
  • Piejūguši mājai traktoru priekšā un vilkuši uz nodomāto centru.
  • Vilcienam piejūgtā lokomotīve.. spīdināja trīs milzīgas ugunis..
3.sar. Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
Piemēri«Neesi vēl salīgojusies pēc mājām?» - «Kādas nu tur ilgas! Tūlīt piejūgs pie grīdu mazgāšanas.»
  • «Neesi vēl salīgojusies pēc mājām?» - «Kādas nu tur ilgas! Tūlīt piejūgs pie grīdu mazgāšanas.»
Avoti: 6-2. sējums