piekalne
piekalne -es, dsk. ģen. -ļņu, s.
Vieta pie reljefa veidojuma (parasti kalna, paugura) nogāzes vai (tā) nogāzes lejasdaļā.
PiemēriPaugura piekalne.
- Paugura piekalne.
- Redzam - piekalnē kāpj neliels, kustīgs večuks..
- Pāri dakstiņu jumtiem atvērās skats uz dziļu leju un plašām, zilām tālēm.. Cēsis atrodas stāvā piekalnē.
- Man negribas nosaukt par lielceļiem tos, kas tur augstu pār piekalni balo. Tie ir dvieļi, ko aukstos un skaidros ezeros stipras sievas skalo..
Avoti: 6-2. sējums