Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekāje
piekāje -es, dsk. ģen. -ju, s.
1.Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
PiemēriUrālu kalnu un piekājes stepju dzīlēs slēpjas dažādas rūdas..
2.Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
PiemēriKolonnas piekāje.
Avoti: 6-2. sējums