Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekāpīgs
piekāpīgs -ais; s. -a, -ā
piekāpīgi apst.
1.Tāds, kas (parasti viegli) mēdz piekāpties.
PiemēriTikai kad pelēcis jau griezās gar akmeņa stabu uz Brīviņu ceļa, viņa nopūtās smagi un pateica pavisam piekāpīga un rāma: «Jā, mājas ir labas, dzīve tev tur būtu gan.»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Piemēri«Kas to nu nezin,» viņš teica piekāpīgi..
Avoti: 6-2. sējums