Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piemetināt2
piemetināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto. Piebilst.
Piemēri«Aiziesim paskatīties, kā ledus iet,» Ilgai ienāk prātā. - «Ja?» Imants neticīgi pārjautā, pēc tam piemetina: «Gribas jau gan.»
2.Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot). Arī piesiet.
PiemēriJānis izkāpj no ratiem, piemetina zirģeli.
3.Piešūt ar palieliem dūrieniem.
PiemēriPiemetināt apkakli.
Avoti: 6-2. sējums