piemetināt2
piemetināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto. Piebilst.
Piemēri«Aiziesim paskatīties, kā ledus iet,» Ilgai ienāk prātā. - «Ja?» Imants neticīgi pārjautā, pēc tam piemetina: «Gribas jau gan.»
- «Aiziesim paskatīties, kā ledus iet,» Ilgai ienāk prātā. - «Ja?» Imants neticīgi pārjautā, pēc tam piemetina: «Gribas jau gan.»
- «Mēs jau, kā pati redzat, strādājam,» nopurpina Lācīte. Un piemetina, kā ar sevi sarunādamās: «Kam mums lieki vārdus tērēt?»
- «Tu tikai pasaki, kāpēc koferi bija tik velnišķīgi smagi.» - «Arī to es tev nedrīkstu teikt,» atbildēja vīrietis un piemetināja: «Cik brīnišķīgs laiks!»
2.Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot). Arī piesiet.
PiemēriJānis izkāpj no ratiem, piemetina zirģeli.
- Jānis izkāpj no ratiem, piemetina zirģeli.
- ..Jurķis, piemetinājis grožu sētas stabam, tuvojas bikliem, stomīgiem soļiem.
- Šis ciemats līdzinājās bezdelīgu kolonijai, kas te perēkli pie perēkļa piemetinājušas.
3.Piešūt ar palieliem dūrieniem.
PiemēriPiemetināt apkakli.
- Piemetināt apkakli.
Avoti: 6-2. sējums