piepeldēt
piepeldēt -peldu, -peldi, -peld, pag. -peldēju; intrans.
1.Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriAr spēcīgu vēzienu Paulis piepeldēja tēvam blakus.
- Ar spēcīgu vēzienu Paulis piepeldēja tēvam blakus.
- ..virsnieks piepeldēja laivai klāt un piesējās pie tās ķīļa.
- Te pie krasta piepeldēja gulbji.
1.1.Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
Piemēri..laiva.. slīdēja pa straumi lēni lejup. Piepeldējusi pie bieza meldru pudura, viņa palika stāvam.
- ..laiva.. slīdēja pa straumi lēni lejup. Piepeldējusi pie bieza meldru pudura, viņa palika stāvam.
- ..svešs kuģis bija piepeldējis Ķērpju krastmalai.
2.sar. Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriKad atkal pavēros atpakaļ, redzēju, ka pie feldšera piepeldējis mašīnu stacijas puisis.
- Kad atkal pavēros atpakaļ, redzēju, ka pie feldšera piepeldējis mašīnu stacijas puisis.
Avoti: 6-2. sējums