pieputināt
pieputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.parasti 3. pers. Putinot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm).
PiemēriVar putenī vējš aizvilkt ceļu ciet, Var pieputināt arī dziļu gravu..
- Var putenī vējš aizvilkt ceļu ciet, Var pieputināt arī dziļu gravu..
- Resnā vītola stumbeņa apaļos dobumus pieputinājis sniegs..
- Strādājot mežā, cirvi nedrīkst iecirst vecos celmos, jo tiem plaisas bieži ir pieputinātas ar smiltīm.
2.parasti 3. pers. Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu.
PiemēriViņi iet starp nosnigušām mājām un pieputinātiem dārziem, sadzītām kupenām un balti apbirušiem kokiem..
- Viņi iet starp nosnigušām mājām un pieputinātiem dārziem, sadzītām kupenām un balti apbirušiem kokiem..
- Bet iet pret vēju bija grūtāk, sniegs pieputināja visas maliņas..
- pārn. Pilsēta pieputināta ceriņziedu kupenām..
3.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pieput.
PiemēriPieputināt istabu.
- Pieputināt istabu.
- Saimnieces kuplās, kā ar putekļiem pieputinātās uzacis saraucās, mutes kaktiņi sāpīgi nodrebēja.
Avoti: 6-2. sējums