Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieputināt
pieputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.parasti 3. pers. Putinot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm).
PiemēriVar putenī vējš aizvilkt ceļu ciet, Var pieputināt arī dziļu gravu..
2.parasti 3. pers. Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu.
PiemēriViņi iet starp nosnigušām mājām un pieputinātiem dārziem, sadzītām kupenām un balti apbirušiem kokiem..
3.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pieput.
PiemēriPieputināt istabu.
Avoti: 6-2. sējums