Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pintiķis
pintiķis -ķa, v.; sar.
Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
Piemēri«Švauksts! Āksts! Vecais pintiķis! ..» Lipsts viņam gudroja jaunus un jaunus nonicinājumus.
Avoti: 6-2. sējums