plencēties
plencēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos
plenčoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; sar.; retāk
Plencēt1.
PiemēriPlencēties un no veikala atrauties, tas nebija viņa dabā. Viņš, kad dzer, tad dzer, bet, kad strādā, tad strādā.
- Plencēties un no veikala atrauties, tas nebija viņa dabā. Viņš, kad dzer, tad dzer, bet, kad strādā, tad strādā.
- Tas bija trekns kumoss.. - viens saspringts darba cēliens, pēc tam līdzekļi, lai veselu nedēļu plencētos..
Avoti: 6-2. sējums