Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plencīgs
plencīgs -ais; s. -a, -ā
pieticīgi apst.; sar.
Tāds, kas bieži žūpo. Arī izšķērdīgs.
PiemēriLai gan Kazis bija cauri un cauri plencīgs puisis, viņam nevarēja liegt arī dažu labu īpašību..
Avoti: 6-2. sējums