plēne
plēne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
PiemēriOgles izgail un pārklājas ar baltām plēnēm.
1.1.Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
Piemēri..debesis kvēloja ugunsgrēku blāzmā. ..uz ielas bruģa, uz celiņiem parkos bira melnas, trauslas pelnu plēnes.
2.Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums. Plēksne (1).
Piemēri..skarbi kaukdama, garām aizlidoja tanka izšautā lielgabala granāta, iesizdamas viņpus ielas mājas sienā. Uz visām pusēm pašķīda apmetuma baltās kaļķu plēnes..
Avoti: 6-2. sējums