plēnēt
plēnēt parasti 3. pers., plēn, arī plēnē, pag. plēnēja; intrans.
1.Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
PiemēriUgunskurs plēn.
1.1.Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu).
PiemēriBlāzma plēn.
Avoti: 6-2. sējums